Pēc divu nedēļu meklējumiem un prātošanas, kur gan apmesties uz ilgāku laiku (apstākļi un likumsakarības šoreiz lai paliek malā), man tika piedāvāta dzīvošana vjetnamiešu ģimenē. Patiesībā organizācijas izsūtītam aicinājumam – savā mājā uzņemt latviešu meiteni – atsaucās divas ģimenes. Iepazīstoties ar pirmās ģimenes meitu un potenciālajiem dzīvošanas apstākļiem, es piekritu palikt pie viņas.
Tagad man ir vjetnamiešu māsa vārdā Giang (izrunā Zan) un vjetnamiešu tēvs vārdā An (izrunā tāpat kā raksta). Savu vjetnamiešu ģimenes otru daļu (māsu un māti), es vēl neesmu satikusi, jo tā dzīvo citā pilsētā. Giang ir studente un šobrīd cenšas apgūt grāmatvedību bakalaura līmenī. Savukārt An strādā Siemens kompānijā. Abi divi ir ļoti draudzīgi, viesmīlīgi un patīkami cilvēki. Esmu jau paspējusi šeit iejusties un maza mājas sajūta arī vienā sirds pusē rodas.
Šīsnedēļas kopīgajās ģimenes vakariņās esmu jau šo to iemācījusies par vjetnamiešu kultūru, savukārt tēvs An ir mēģinājis saprast un uzzināt vairāk kaut ko par mani, uzdodot dažnedažādus jautājumus. Valodas barjeras dēļ mēs gan varam sarunāties tikai ar meitas starpniecību. Taču es šobrīd ļoti cenšos apgūt kaut kādas pamat frāzes vjetnamiešu valodā. Ja jūs zinātu, cik tas ir sarežģīti! Piemēram, vienkāršā jautājumā: “Kā tev iet?” man atliek pateikt nepareizi pēdējo vārdu un es pajautāšu “Kā tev idiot?”. Taču tonālā starpība starp šiem vārdiem ir grūti nosakāma. To spēj atšķirt tikai Giang. Vakar vakarā ar Giang arī runājām un smējāmies par vjetnamiešu mielošanās paradumiem un svētku svinēšanu. Visādus jaukus brīnumus atkal saklausījos. Taču par tiem varbūt citā reizē.
Man Vjetnama iepatīkas arvien vairāk.
Tagad man ir vjetnamiešu māsa vārdā Giang (izrunā Zan) un vjetnamiešu tēvs vārdā An (izrunā tāpat kā raksta). Savu vjetnamiešu ģimenes otru daļu (māsu un māti), es vēl neesmu satikusi, jo tā dzīvo citā pilsētā. Giang ir studente un šobrīd cenšas apgūt grāmatvedību bakalaura līmenī. Savukārt An strādā Siemens kompānijā. Abi divi ir ļoti draudzīgi, viesmīlīgi un patīkami cilvēki. Esmu jau paspējusi šeit iejusties un maza mājas sajūta arī vienā sirds pusē rodas.
Šīsnedēļas kopīgajās ģimenes vakariņās esmu jau šo to iemācījusies par vjetnamiešu kultūru, savukārt tēvs An ir mēģinājis saprast un uzzināt vairāk kaut ko par mani, uzdodot dažnedažādus jautājumus. Valodas barjeras dēļ mēs gan varam sarunāties tikai ar meitas starpniecību. Taču es šobrīd ļoti cenšos apgūt kaut kādas pamat frāzes vjetnamiešu valodā. Ja jūs zinātu, cik tas ir sarežģīti! Piemēram, vienkāršā jautājumā: “Kā tev iet?” man atliek pateikt nepareizi pēdējo vārdu un es pajautāšu “Kā tev idiot?”. Taču tonālā starpība starp šiem vārdiem ir grūti nosakāma. To spēj atšķirt tikai Giang. Vakar vakarā ar Giang arī runājām un smējāmies par vjetnamiešu mielošanās paradumiem un svētku svinēšanu. Visādus jaukus brīnumus atkal saklausījos. Taču par tiem varbūt citā reizē.
Man Vjetnama iepatīkas arvien vairāk.
* izruna vjetnamiski vārdam ģimene
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru