Pirmā nodarbība – viss ir labi!

“Jums izdevās interesanti novadīt nodarbību” tā Michael, brīvprātīgais no Vācijas, mn atzina pēc nodarbības. Šķiet, arī vjetnamiešu jauniešiem nodarbība patika. Manuprāt, mums izdevās īstenot to, ko vajadzēja – daudz diskusijas un iespējas runāt angļu valodā, izkustēšanās, smieklu un arī informācijas, kas jauniešiem palīdzēja mazliet vairāk saprast nodarbībai izvēlēto tēmu – komunikācija un uztvere starpkultūru komandās.

Sākumā dikti diskutējām, vai iekļaut spēli, kur bez runāšanas un aizvērtām acīm jāsastājas pēc kurpju izmēriem. Ticiet man, svētdien mēs pārliecinājāmies, ka tā ir bijusi vislabākā izvēle! Mēs sadalījām visus dalībniekus divās grupās, iedevām divas minūtes laika izdiskutēt, kā viņi sazināsies, lai izveidotu līniju. Pēc starta signāla abas komandas nekustējās. Tad tomēr viena grupa uzsāka komunikāciju, rādot kurpju izmēru ar pirkstiem. Otra komanda stāvēja un neko nedarīja. Viņi arī nenocietās – attaisīja acis, sāka runāties. Izrādās viņi bija izplānojuši kurš aiz kura stāvēs, bet mēs viņus sarindojām pavisam citādi. Šī spēle bija labs pamats, lai jauniešiem bez pieredzes par darbu komandās, rastos loģiski spriedumi un diskusija par to, kas tad ir svarīgi.

Arī lomu spēle viņiem sagādāja daudz jautrības un daži savā lomā ļoti labi iejutās. Bija interesanti vērot, ko dara pārējie, kā viņi reaģē, kurai no piecām dažādajām lomām izdodas ņemt virsroku. Beigās viņus bija grūti apstādināt un pārtraukt diskusiju, jo gribējās turpināt. Bez spēlēm paspējām arī kaut ko no teorijas izstāstīt, un kaut kā tās divas stundas arī paskrēja.

Jāsaka, ka man vēl joprojām liekas mazliet jocīgi, ka aplausi tiek veltīti ik pēc katras uzrunas vai darbības, ko kāds šeit pasaka vai izdara. Taču palēnām man tas sāk likties dabiski.

Moments no spēles. Komanda pa kreisi izmantoja zīmju valodu, komanda pa labi nezināja, ko darīt. Viņu izdomātais plāns neīstenojās.

Nikola prezentē informācijas četrus uztveršanas veidus.