Pēdējā dienā hostelī (aptuveni pirms nedēļas) satiku vienu jauku meiteni vārdā Noang (izrunā Nuan), kura ar sarunām palīdzēja īsināt laiku pirms manas pārvākšanās pie jaunās ģimenes. Meitene hostelī strādā bez samaksas, jo vēlas uzlabot savas angļu valodas runāšanas prasmes. Man viņa likās tik vjetnamiska meitene – lietas dala labajās un sliktajās, ir kautrīga komunikācijā ar citiem cilvēkiem, taču savu darbu ļoti cenšas darīt akurāti.
Šodien satiku viņu atkal un man bija patiess prieks, cik forši mēs parunājāmies par Vjetnamu, par viņas dzīves plāniem, pašreizējo darbu un skatījumu uz lietām. Iepazīt Vjetnamu par kripatiņu tuvāk katru dienu ir aizraujoši!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru