Svētdien VPV Club atzīmēja Karaoke bārā savu 2. dzimšanas dienu. Pasākuma formālā daļa man likās savdabīga. Pēc visu klātesošo iepazīšanās tūres, kad jārunā bija karaokes mikrofonā ar echo efektu, tika sniegtas atskaites par pagājušā gadā sasniegto un lietām, kas nav izdevušās (echo efekts turpinājās). Latvijā līdz šim esmu pieredzējusi, ka svētku reizēs izceļ labo, par slikto nerunā. Šeit tika minēts arī negatīvais, kas neiederējās zem nosaukuma “dzimšanas diena”. Vismaz es šādas lietas atstātu iztirzāšanai stratēģiskā sapulcē, jo es neredzēju izteiktajām lietām nekādu jēgu. Likās vairāk tā – pateikts ir, bet ne sadzirdēts.
Kad visi bija pabeiguši savas atskaites, man pēkšņi bija jāsaka runa. Samulsu, jo kā vienīgajam tajā brīdī klāt esošajam starptautiskajam brīvprātīgajam, nācās aši kaut ko izdomāt. Tad nu sakopoju domas un pāris teikumos kaut ko arī pateicu (neprasiet ko, neatceros). Šķiet, mana uzruna sanāca tikpat vjetnamiski kā vjetnamiešiem.
Vakara formālā daļa tika noslēgta ar neformālu dziedāšanu kopīgajā karaokē. Tas bija jautri! Tā kā mums bija nedaudz slinkums meklēt starp simtiem vjetnamiešu dziesmu kādu arī angļu valodā, tad izvēli atstājām vjetnamiešu ziņā. Vai ziniet, ko tas nozīmē? Ļoti daudz mīlas balādes (cukur-dziesmas) no 90-tajiem. Es arī dabūju nodziedāt vienu cukur-dziesmu, ko oriģinālajā versijā izpilda Westlife. Rrr… bija smieklīgi!
Šis pasākums bija labs darbīgās svētdienas noslēgums ar vjetnamisku piegaršu.
2 komentāri:
klau, Tev nav kada video ieraksta ar to westlife? :D hi hi hi
gribējās jau gan, vai ne? :p
Ierakstīt komentāru