Pirmdien [20. oktobrī – vjetnamiešu Sieviešu dienā], mēs izlēmām doties mazā ekskursijā uz diviem netālu no Hanojas esošiem ciemiem, lai iepazītu Vjetnamu mazliet no citu skatu punkta.
Pirmais mūsu gala mērķis bija Co Loa ciems, kas izceļas ar to, ka ir viens no senākajiem ciemiem Vjetnamā un slavens ar saviem tempļiem. Aizbraucot uz turieni, mūs, trīs meitenes, pieturā ar savu “piedāvājumu” gaidīja jau moto taksists. Ja jūs zinātu, cik viņš bija neatlaidīgs! Lai gan stāvējām blakus un acīmredzami bija saprotams, ka ceļojam kopā, viņš piedāvāja moto taksi katrai no mums vismaz divas reizes. Mums tas likās kaitinoši un smieklīgi reizē. Kad lūdzām vienai sievietei palīdzību, bija skaidri zināms, ka viņš mēģina viņai pateikt, lai nesaka pareizo ceļu. Taču sieviete bija labāka par vīrieti. Ja es būtu vjetnamiete, es teiktu, ka viņš ir slikts cilvēks.
Pirmais mūsu gala mērķis bija Co Loa ciems, kas izceļas ar to, ka ir viens no senākajiem ciemiem Vjetnamā un slavens ar saviem tempļiem. Aizbraucot uz turieni, mūs, trīs meitenes, pieturā ar savu “piedāvājumu” gaidīja jau moto taksists. Ja jūs zinātu, cik viņš bija neatlaidīgs! Lai gan stāvējām blakus un acīmredzami bija saprotams, ka ceļojam kopā, viņš piedāvāja moto taksi katrai no mums vismaz divas reizes. Mums tas likās kaitinoši un smieklīgi reizē. Kad lūdzām vienai sievietei palīdzību, bija skaidri zināms, ka viņš mēģina viņai pateikt, lai nesaka pareizo ceļu. Taču sieviete bija labāka par vīrieti. Ja es būtu vjetnamiete, es teiktu, ka viņš ir slikts cilvēks.
Kad atradām pieturu, kurā vajadzēja gaidīt nākamo autobusu, šis pats moto taksists savus izgājienus atkārtoja vēl divas reizes. Beigās, juzdamies apvainots, viņš demonstratīvi aizbrauca. Par savu pakalpojumu viņš mums gribēja noplēst 20 000 dongus. Patiesībā mēs pat nožēlojām, ka paņēmām otro autobusu par 3000 dongiem, jo ejamais gabals bija labi ja 2 km.
Kamēr mēs stāvējām pieturā un gaidījām savu autobusu, arī par citu vjetnamiešu vīriešu uzmanību mēs nevarējām sūdzēties. Viņi jau tā pīpina mašīnu pie katras mazākās izdevības, bet ieraudzījuši mūs, viņi vienkārši to pīīīīīīīīpināja ilgi. Ticiet man, bez skaistajām dabas ainavām, kas pavērās Co Loa ciemā, vīriešu izgājieni palikuši vislabāk atmiņā.
Otrs mūsu gala mērķis bija Ba Trang (izrunā Bā Čan) ciems, kas labāk zināms kā podniecības ciems. Ciema centrā ir galvenais tirgus, kur var iegādāties skaistus traukus un dažādus nieciņus. Savukārt mājās, kurām gājām garām, redzējām arī pa kādam podniekam, kas gatavo tirgū nopērkamās lietas. Šis ciems man patika, jo bija īpašs ar to savu auru, ka cilvēki lielākoties nodarbojas ar viena veida biznesu. Tāds interesants šarms tai vietai.
Šis brauciens atkal atklāja Vjetnamu – savdabīgu, neierastu un aizraujošu!
1 komentārs:
Liekas tik neticami - lasīt latviešu burtiem un pareizā gramatikā rakstītu tekstu tiiiik tālu no Latvijas :)
Akk...cik maza tomēr ir pasaule, vai ne. Bet cik dažāda.
Ar baudu gaidu nākamos ierakstus,Dani! ;)
Ierakstīt komentāru