10.14.2008

Vjetnama, Hanoja

Hanoja – pilsēta, kas man šajā brīdī saistās ar lielu, īstajai latviešu vasarai piemītošo karstumu, dunoņu, ko rada daudzie (tiešām masveidīgi daudzie) motorolleri uz ielām un tirdzniecība, kas attiecīgi nozīmē, ka visa ikdienas dzīve tiek organizēta uz ielas. Neskaitāmās bodītes, saloni, ielu kafejnīciņas un arī smalkāki restorāni katras lielākas un mazākas ielas garumā ir neatņemama šīs pilsētas sastāvdaļa.

Motorolleru kultūra
Pirms braucu uz Vjetnamu, redzēju plašajā interneta tīmeklī bildes, kurās redzami vjetnamieši uz motorolleriem un lasīju stāstus, ka ielu šķērsot ir īsts izaicinājums. Ziniet, kā ielu šķērsot, es apguvu jau pirmajās dienās un ja vien cilvēks spēj būt prātīgs, uzmanīgs un citreiz veikls, tad ielu pāriet nav problēmu. Vienkārši atsevišķos ceļa posmos vai laikos tas var prasīt vairāk laika, vairāk vērības. Taču motorolleru skaits mani vienkārši pārsteidza. Sapratu, ka to varētu būt daudz, bet ne jau tik masveidīgi daudz. Mašīnas uz ielām? Jā, pāris ir. Taču ar tām braukt nav praktiski. Tās vairāk izskatās kā nomaldījušās govis aitu barā. Ja salīdzina ar Latviju, tad iedomājieties sastrēguma stundu Rīgā. Tur, kur stāv viena mašīna Latvijā, Vjetnamā izvietojušies kādi 6-9 motorolleri. Tik daudz, cik redzam vai neredzam riteņbraucējus vai motorollerus Latvijā, tik te ir mašīnu. To es sapratu pirmajā dienā, kad iekļuvām kādā, nu jau šķiet ikdienišķā, sastrēgumā. Taču šai masveidīgajai motorolleru kultūrai ir rodams arī skaidrojums – mašīnas šeit ir dārgas. Ja gribas lēti, ātri un ērti pārvietoties, tad motorollers ir piemērots.

Pārdod - pērc
Nepārtrauktā pārdošanas un pirkšanas garšas klātbūtne mani noveda pie secinājuma, ka šeit es vēl vairāk izjūtu “pārdošanas propogandu” nekā Latvijā. Taču iespējams tikai tāpēc, ka valodas nezināšanas dēļ, es vairāk lietas uztveru un tulkoju vizuāli. Pie tam nav arī pierasts, ka veikali ir nebeidzamā skaitā un to dažādība vai precīzāk būtu teikt lietu pārdošanas specifika nebeidz pārsteigt, apbrīnot un likt aizdomāties. Galu galā, ja neiet viens bizness, to nomaina cits – ienesīgāks. Tirdzniecības vajadzībām pakārtotas liela daļa ģimeņu māju. Pirmajā stāvā veikals, pārējos stāvos izvietojusies ģimene.
Tirgošanās gan Vjetnamā lielākoties apzīmē arī kaulēšanos par cenu. Tūristiem tā vienmēr ir 2-3 reizes augstāka nekā vietējiem. Taču kaulēšanās ir tāds labs process – abas puses vienkārši apzinās, ka var un ir iespējams dabūt to lietu par lētāku cenu. Ja tirgotājam būs svarīgi, ka nauda nāk, viņš būs ar mieru atdot par zemāku samaksu.

Ir arī problēmas
Šobrīd man acīs ir iekritušas divas “problēmas”. Viena no tām ir piesārņojums, kas rodas daudzo motorolleru darbināšanas rezultātā. Gaiss ir tvanīgs un smags. Debesis ir viena vienīga viegla dūmaka. Dzidri zilas debesis laikam vēl neesmu redzējusi. Piesārņojuma nopietnību vjetnamieši apzinās, taču līdz šim nav izdevies noskaidrot, kas tiek darīts lietas labā, lai to mazinātu.
Otra problēma, ko Hanoja šobrīd piedzīvo (līdzīgi kā viena daļa citu valstu galvaspilsētas), ir pārapdzīvotība. Kā vienā sarunā atzina moto-taksists Toni, tad cilvēku ir daudz par daudz, un tendence šim cilvēku skaitam ir tikai pieaugoša. Taču kā gan tam būtu savādāk, ja Hanoja ir valsts ziemeļu centrs. Attīstītākā pilsēta, kas vilina jaunus ļaudis braukt gan izglītības iegūšanas, gan labāka darba meklēšanas nolūkos. Studenti, ar kuriem nācies runāties, labprāt paliktu savās dzimtajās vietās, taču apzinās, ka te ir lielākas iespējas.
Tāda, lūk, Hanoja. Nebeidzamā mācību stunda.

3 komentāri:

Valda teica...

Mm, man radas jautajums pie sadaljas 'Motorolleru kultura' - cik Vjetnama maksa litrs degvielas? ;)

Dana teica...

Braucot garām degvielas tankam mēģināju saskatīt cenu. Šķiet litrs degvielas ap vienu dolāru grozās. :)

Ansis teica...

Tas tak daudz! Es gaidīju, ka būs tā ap 30 santīmiem!..