10.18.2008

Vjetnamiešu skaistuma etalons

Pirmajās dienās, kad saule karsēja manu latvieša miesu, nespēju saprast, kā vjetnamiešu meitenes spēj paciest karstumu ietinušās no galvas līdz kājām garās drēbēs (garas bikses, gari krekli vai jakas, īpaši garie cimdi, kas stiepjas līdz pleciem, ja mugurā t-krekls, seja aizklāta ar respiratoram līdzīgu drāniņu). No sākuma naivi iedomājos, ka varbūt tā ir daudz vēsāk karstajā laikā un mazāk ieelpo tvanīgo gaisu. Taču tad kāds cilvēks mani apskaidroja, sacīdams, ka balta āda šeit ir skaistuma etalons. Jo bālāks, jo skaistāks un īpašāks ir cilvēks. Mūsu baltā miesa, ko labprāt padarām brūnāku siltos laika apstākļos, viņiem ir īstais skaistuma paraugs. Jauki!

Vispār, tagad, kad vairāk izeju ielās kopā ar jaunu vjetnamiešu māsu Giang, viņa man ik pa laikam iztulko, ka vietējie aprunā un priecājas par manu skaistumu. Ar to saprast: gana tieva, gana gara [mans garums esot piemērots modeles darbam], vēl joprojām gana balta uz visu pārējo fona. Vienu reizi, ejot cauri tirgum, vjetnamiešu sieviete pienesās man klāt un ar lielu smaidu sejā kaut ko stāstīja. Giang iztulkoja: viņa uzskata, ka esmu skaista un prasa, vai negribu precēt kādu vjetnamiešu vīrieti. Es domāju, ka mana atbilde šeit nav jāraksta. Paši varat iedomāties.
Arī mani mati pēdējo dienu laikā ir piedzīvojuši īstu izstādes cienīgu piegājienu. Vjetnamietēm šķiet tie patīk. Vakar vien, kamēr mana vjetnamiešu māsa provēja veikalā jaunās bikses, manus matus līdz to dziļākai struktūrai izpētīja trīs vjetnamietes. Līdzīga situācija atkārtojās nākamajā veikalā, tiesa, tur gan tikai divas nekautrīgas pārdevējas gadījās.

2 komentāri:

Ansis teica...

Nu pag, kā tad Tev ar to atbildi par vjetnamiešu vīrieti bija?
:o

Liene teica...

"līdz to dziļākajai struktūrai" - tas bij labi :))