Iepriekšējā nedēļas nogale man atkal atnesa interesantu pieredzi. Sestdien (8.11.) saņēmu ziņu, ka svētdien vajadzētu ierasties uz Indigo sapulci, kur sanākšanas iemesls īsti netiek nosaukts. Ar izklaidīgu un sapņainu noskaņojumu, droši vien tāpēc, ka ārā bija tik vasarīgi karsts un saulains laiks, devos uz paredzēto tikšanos.
Nonākot galā, uzzināju, ka Indigo projekta līdere bija ieplānojusi stratēģisku sapulci par Indigo nākotni. Proti, ir jāmaina Indigo koncepts un saturs. Jauki, bet kā līderei viņai bija tikai divas idejas – Indigo jānotiek katru nedēļu un jābūt daudz jautrākam. Pārējās idejas tika prasītas no pārējiem sapulces dalībniekiem. Pieciem vjetnamiešu studentiem ideju nebija daudz un tās viena ar otru konfliktēja. Tad nu man un Michael* (izrunā Maikls) nācās pārņemt sapulces vadību un ievirzīt sarunas loģiskā secībā. Gribējām viņiem likt saprast un aizdomāties, kas notiks ar Indigo, ja un kad nebūs vairs internacionālo brīvprātīgo, kurš organizēs un rīkos katru nedēļu aktivitātes, vai būs laiks, iespējas, idejas. Skumji smieklīgākais, ko pateica Indigo līdere: “Jā, mēs varam nodrošināt Indigo katru nedēļu, bet problēma, ka laika maz.” Taču patiesībā tā ir viena no lielākajām problēmām, ja nav laika sagatavot nodarbību!
Galu galā pēc trīs stundu garām diskusijām nonācām pie kopsaucēja par jaunu Indigo, kas notiks katru nedēļu (pārmaiņus nodarbības notiks gan iekšā, gan ārā), būs neierobežots tematikā un ar maksimāli daudzveidīgām metodēm temats tiks padarīts vieglāks, uztveramāks un interesantāks. Mēģināsim tagad visi līdz gada beigām šīs pārmaiņas īstenot, redzēsim kā sanāks.
* Michael ir brīvprātīgais no Vācijas, kas Vjetnamā jau ir pavadījis 10 mēnešus. Viņš šeit māca angļu valodu vietējiem studentiem un ar biznesu saistītiem cilvēkiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru