Svētdien, 19. oktobrī, bija plānota mūsu pirmā nodarbība projekta laikā, taču tā tika atcelta, jo netikām iekšā telpās, kurās nodarbības parasti tika organizētas. Viens cits pasākums, kam bija jāsākas tikai pirmdien, pēkšņi izdomāja to sākt svētdien. Tā kā šīs telpas VPV [saīsinājums no Volunteers for Peace Vietnam] organizācijai tiek dotas no laba prāta [par tām netiek maksāts], tad nācās šoreiz savus plānus mainīt.
Taču svētdien mēs tomēr piedalījāmies plānotajā apmācību seminārā jaunajiem VPV biedriem. Mums uz šo nodarbību tika lūgts sagatavot iesildīšanās spēles un kultūršoka stāsts. Īstenībā nebija viegli plānot spēles, jo nezinājām, cik īsti to jauno biedru būs. Vienā e-pastā saņēmām informāciju, ka 30-40. Ticiet man, tik daudz jau nu gan nebija. Labi, ja 15 kopā sanāca! Taču visas paredzētās iepazīšanās spēles nevarējām pabeigt, jo nākamā runātāja savam portatīvajam datoram bija aizmirsusi līdz paņemt strāvas vadu, un dators jau signalizēja drīzu shut down režīmu.
Pēc īsas prezentācijas par organizāciju, tika uzsākta jauno biedru neliela iesildīšanās un apmācība par tēmām, ko dara VPV Club. VPV Club ir atsevišķa VPV daļa, kas organizē dažādus pasākumus, veicina starpkultūru apmaiņu un veido projektus. Viens no viņu projektiem ir Indigo, kurā vairāk pagaidām esam iesaistītas arī mēs. Jāsaka gan, ja man kāds šādi prezentētu organizāciju, es būtu guvusi tikai ļoti virspusēju priekšstatu.
Jaunie biedri viņiem ir ļoti dažādi. Patiesībā, ja nebūtu mūsu iepazīšanās spēle tieši tāda [sitiens uz pleca pašām], viņi vispār viens par otru tās dienas laikā arī nebūtu vairāk uzzinājuši – kas viņi ir, ko dara, ko studē, kāda varbūt motivācija vispār pievienoties organizācijai. Kultūršoka stāsts, manuprāt, vispār varēja nebūt. Vienkārši no konteksta raugoties, tam nebija īsti seguma. Svaigiem jauniešiem, kuri tikai tajā dienā uzzina, ka VPV nodarbojas ar brīvprātīgo uzņemšanu no visas pasaules un biedru uzdevums ir sniegt viņiem atbalstu pirmajās dienās, kā arī varbūt turpmāk, vēl nespēj sagremot lietu par kultūršoku, kas jau ir ļoti specifisks piegājiens tam visam. Līdz ar to sanāca, ka pašas izstāstījām kultūršoka stāstu un pašas to atrisinājām. Jaunieši tikai klausījās.
Taču svētdien mēs tomēr piedalījāmies plānotajā apmācību seminārā jaunajiem VPV biedriem. Mums uz šo nodarbību tika lūgts sagatavot iesildīšanās spēles un kultūršoka stāsts. Īstenībā nebija viegli plānot spēles, jo nezinājām, cik īsti to jauno biedru būs. Vienā e-pastā saņēmām informāciju, ka 30-40. Ticiet man, tik daudz jau nu gan nebija. Labi, ja 15 kopā sanāca! Taču visas paredzētās iepazīšanās spēles nevarējām pabeigt, jo nākamā runātāja savam portatīvajam datoram bija aizmirsusi līdz paņemt strāvas vadu, un dators jau signalizēja drīzu shut down režīmu.
Pēc īsas prezentācijas par organizāciju, tika uzsākta jauno biedru neliela iesildīšanās un apmācība par tēmām, ko dara VPV Club. VPV Club ir atsevišķa VPV daļa, kas organizē dažādus pasākumus, veicina starpkultūru apmaiņu un veido projektus. Viens no viņu projektiem ir Indigo, kurā vairāk pagaidām esam iesaistītas arī mēs. Jāsaka gan, ja man kāds šādi prezentētu organizāciju, es būtu guvusi tikai ļoti virspusēju priekšstatu.
Jaunie biedri viņiem ir ļoti dažādi. Patiesībā, ja nebūtu mūsu iepazīšanās spēle tieši tāda [sitiens uz pleca pašām], viņi vispār viens par otru tās dienas laikā arī nebūtu vairāk uzzinājuši – kas viņi ir, ko dara, ko studē, kāda varbūt motivācija vispār pievienoties organizācijai. Kultūršoka stāsts, manuprāt, vispār varēja nebūt. Vienkārši no konteksta raugoties, tam nebija īsti seguma. Svaigiem jauniešiem, kuri tikai tajā dienā uzzina, ka VPV nodarbojas ar brīvprātīgo uzņemšanu no visas pasaules un biedru uzdevums ir sniegt viņiem atbalstu pirmajās dienās, kā arī varbūt turpmāk, vēl nespēj sagremot lietu par kultūršoku, kas jau ir ļoti specifisks piegājiens tam visam. Līdz ar to sanāca, ka pašas izstāstījām kultūršoka stāstu un pašas to atrisinājām. Jaunieši tikai klausījās.
Pēc šīs sanāksmes mēģinājām ar VPV Club galveno lietu organizētāju vienoties, ka mūs varētu iesaistīt vēl kaut kādās citās aktivitātēs, jo ar Indigo vien mums ir par maz. Tagad gaidām kādu labu ziņu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru